Kādi motīvi bīda ar cilvēku, kurš spēlē pokeru? Daudzi, iespējams, nosauks azartu, baudu, naudu, vēlmi sajust brīvību un tā tālāk. 

Tomēr līdzās patīkamām pusēm pokerā ir klāt tāda lieta, kā stress. Sēžoties pie pokeru galda (ir tas reāls galds klubā vai galdi uz monitora), katrs spēlētājs tiek pakļauts stresam, un nav svarīgi, cik viņam ir uzvaras aiz pleciem. Pirms stresa mēs visi esam vienādi. 

Eksistē liels daudzums praktisku nostrāžu, kas ir nosūtītas uz stresa samazināšanu. Viena no tiem – savas noturības pret stresu grupas definēšana. 

Saskaņā ar teoriju un praksi cilvēki dalās uz četrām grupām pec reakcijas pakāpi uz stresu. Pati spēcīgāka attiecībās grupa – noturīgie pret stresu. Šie cilvēki aktivizējas no stresa un sāk efektīvāk lemt augstas sarežģītības uzdevumus. Tas ir pats ideālākais variants pokerā, ka arī dzīvē visumā. Mazliet vājāk nekā šī grupa – trenējami cinīties pret stresu. Tie ir adaptējami pie stresa, pieražojot cīņas metodes ar to dzīves laikā. Pēc tam iet stresu apturējošie, tie stāv pretī stresam ilgu laiku, iedzenot to iekšā. To izturības krājuma parasti pietiek uz kaut kādu laika atstarpi, lai pabeigtu spēli vai turnīru, tomēr ja «baterija» beigsies agrāk, nekā turnīrs, var atgadīties izjaukšana. Un nenoturīgie pret stresu – stress spēcīgi izsit tos no sliedes, tiem labāk nespēlēt pokeru ļoti bieži, lai nenodarītu kaitējumu veselībai. 

Bet tagad padomes katrai grupai. Noturīgiem pret stresu neko īpašu darīt nevajag, tiem jau tā viss ir kārtībā. Galvenais – neiedzīt sevi rutīnas rāmīšos un izvairīties no svešu stratēģiju pieadīšanas. Šie cilvēki parasti paši zina, kā uzvesties tajā vai citā kritiskā situācijā spēlē. 
Trenējamiem cinīties pret stresu vajag redzēt mērķus un turēt arsenālā līdzekļu salikumu tās sasniegšanai. Pokers, par laimi, padodas plānošanai. Par instrumentiem var būt grāmatas, analītiskas programmas spēlei online un tā tālāk. Bet pats svarīgākais, droši vien – tā ir personiska pieredze. 

Stresu apturējošiem nedrīkst atļauties, lai tos pārņēma procesā. Vajag izstrādāt metodes izčiepšanas sevis no ta, līdz pat gribu lēmumam pārtraukt spēli. Vajag iemācīties vērot sevi un noteikt, kādā momentā stress sāk uzvarēt. Kā likums, zemapziņa izdara tā, kā šo momentu mēs noaulekšojam, un izrādāmies jau viņpus stresa. Še var palīdzēt, piemēram, elpošanas tehnikas vai laiku spēles ierobežojums. 

Nenoturīgiem pret stresu, ja tie pavisam nevar dzīvot bez pokera, labāk par visu nespēlēt uz naudu vispār, ja, protams, tie nav miljonāri. Labāks izvēlēt sev kādu citu darbības veidu, saistītu ar pokeru, piemēram, apmācību vai žurnālistiku. 

Vajag stingri atcerēties vienu patiesību – tas, ka vienam spēlētājam ir bauda, citam var būt stresa cēlonis. Un sargājot sevi no sava stresa veida, mēs ne tikai saglabāsim naudu, bet arī veselību, nervus un attiecības ar apkārtējiem.