Šis blogs ir veltījums manam draugam Robertam (mr. Daivers) :)... lasiet un es ceru, ka kāds ko noderīgu arī sev atradīs... 

Par pašapmānu pokerā

Autors: MaxKatz

Pašapmāns pokerā ir viena no visbīstamākajām un izplatītākajām lietām daudzu pokera spēlētāju vidū. Arī parastā dzīvē pašapmāns ir bīstama lieta, taču ne tik lielā mērā, jo tas var nenodarīt jums tik lielus zaudējumus.

 Un tas ir galvenokārt saistīts ar to, ka pokerā nav pieejami gandrīz nekādi objektīvi rādījumi, pēc kuriem vadoties, mēs varam noteikt cik labi vai slikti mēs spēlējam pokeru.

Normāli jebkurā citā dzīves situācijā, piemēram šaušanā – ja tu spēj trāpīt mērķī vismaz 9 reizes no 10 šāvieniem, tad viss ir kārtībā, vari sevi uzskatīt par patiesi labu šāvēju, taču ja trāpi tikai vienu reizi no 10 tad ir slikti. Nekad nebūs situācijas, ka trāpot vienreiz, tu tiksi uzskatīts par labu šāvēju.

Ja arī pēc reitingiem esat 119. vietā pasaulē un uzskatāt sevi par labu šāvēju, tad gadījumos, kad trāpāt mērķī viss ir labi, kad netrāpat mērķī tad atkal slikti. Ja uzskatāt, ka esat labs šāvējs, nav nekādas nozīmes, ja nevarat trāpīt mērķī.

Tāpat ir arī daudzās citās sfērās, piemēram, pārdošanas speciālists uzņēmumā. Ja viņš pārdod – viss ir labi, gan pats, gan arī priekšniecība ir apmierināti, ja nepārdod – ir slikti. Pat ja pārdošanas speciālists ir vislabākais pārrunu vedējs pasaulē, bet ja viņš nespēj pārdot – ir slikti. Un otrādi, ja viņš katru dienu ir neskuvies un smird, bet spēj daudz pārdot – viss ir labi.

Taču pokerī šāda pieeja diemžēl nestrādā. Tu vari piesēsties pie laba galda, labi spēlēt, bet vienalga vari zaudēt, vai arī piesēdies pie slikta galda, spēlēt ļoti slikti un vienalga uzvarēsi.

Par vienīgo pieņēmumu varam uzskatīt, ka par savu pokera spēles kvalitāti varam spriest pēc saviem personīgiem subjektīviem uzskatiem, un censties pēc iespējas objektīvāk vērtēt sevi un savu spēli, un analizējot savu spēli, spēt secināt vai spējat uzvarēt balstoties nevis uz emocijām, bet gan uz veselo saprātu un savām smadzenēm...

Tātad pokerī vienīgais uz ko varat balstīties ir uz saviem novērojumiem un savu viedokli. Tāpēc ja sevi sāksiet mānīt, tas jūs novedīs līdz bankrotam.

Jebkurā citā dzīves situācijā, ja sevi mānīsiet vai jums būs kļūdains priekšstats par sevi, kā piemēram, jums jāpiedalās šaušanas sacensībās pa šķīvīšiem uz naudu, jūs ļoti ātri sapratīsiet, ka tā ir kļūda, un visticamākais vajadzēs cīnīties par pēdējām vietām.

Spēlējot pokeru ne vienmēr jūs spēsiet saprast kāpēc un kur kļūdāties, un tas jums var maksāt pietiekami lielu kapitālu, lai sāktu saprast savas kļūdas.

Zemāk uzskaitu vairākus piemērus par pašapmānu, ko izmanto lielākā daļa no pokera spēlētājiem, un kādas tam parasti ir sekas.

1. Man tagad ir Daunsvings (Downswing)!

Šo frāzi es dzirdu katru dienu, kad spēlētāji, kas sākot spēlēt pokeri sākuma ir vinnējuši un pēc tam sāk zaudēt.

Un pats interesantākais, ka to saka spēlētāji, kas spēlējuši līdz šim bija $10 turnīros, un tad sākuši spēlēt $100 turnīros.

Un lūk arī tev, iestājas daunsvings. Spēlētāji svēti tic un domā, ka spēlē labi, taču galvenais iemesls kāpēc zaudē ir neveiksme.

Patiesībā runa iet par „pokera strīku“ (poker streak), kas tavā grafikā ir līnija uz leju vai uz augšu. Patiesībā visiem strīkiem ir cita nozīme, nevis vienkārši neveiksme. Bet spēlētāji parasti atsakās no šādiem pieņēmumiem un mēģina sevi iestāstīt, ka tā ir vienkārši neveiksmju sērija.

Īpaši tas ir raksturīgi spēlētājiem, kuri sākumā ir vinnējuši pietiekami daudz un tad sākuši zaudēt.. Tieši šādi gadījumi arī noved pie vislielākiem zaudējumiem.

2. Es kopš dzimšanas esmu gudrs, un varu visus apspēlēt, jo esmu viltīgs. 

Vai arī vēl viens variants, ko cilvēki mēdz teikt ir „Es esmu profesionāls spēlētājs, jo Texas pokeru spēlēju jau trīs (3!) gadus“. Un protams vēl izplatīta frāze ir „Es varu visus viegli apspēlēt Omahā, jo zinu ko viņi domā un kā spēlē“.

Šī pašapmāna cēlonis ir slinkums. Tā vietā lai tērētu laiku un lasītu grāmatas, analizētu roku izspēles, un skatītos profesionālu spēlētāju treniņu video un tā tālāk, daudzi spēlētāji izvēlas labāk tikai spēlēt un neko vairāk nedarīt.

Daudzi spēlētāji pat nesaprot cik gan viegli viņi sevi ir pierunājuši, un jums nav nepieciešams apgūt papildus zināšanas, jo jūs taču atšķiraties no citiem spēlētājiem ar savu unikalitāti un ka jums tāpat viss viegli padodas.

3. Es zinu, ka vajag lasīt grāmatas, taču es labāk uzspēlēšu dzīvajā un uzkrāšu pieredzi patstāvīgi.

Tas pats iemesls – SLINKUMS. Slinkums lasīt, taču spēlēt vēlas. Tas patiesi ir tik vienkārši pārliecināt sevi, ka varat iemācīties labi spēlēt pokeru, tikai spēlējot un nevis lasot grāmatas.

Īstenība ir pavisam skarba, zināšanas un pieredze ko iegūsiet lasot grāmatas kaut vai tikai pāris nedēļu garumā, būs līdzvērtīgas zināšanām, ko uzkrāsiet, spēlējot pokeru dzīvajā vai internetā pāris gadu laikā!

Jūs noteikti uzreiz nodomāsiet „nē, es ātrāk to varu apgūt ātrāk un īsākā laikā...“? Tas arī ir pašapmāns. Esiet droši jūs neapgūsiet.

Es esmu redzējis daudzus spēlētājus, kuri pēc uzvaras kādā lielākā turnīrā, sniedzot intervijas stāsta „es savas zināšanas par pokeru ieguvu spēlējot, nevis lasot“. Pie tam cilvēki to stāsta, kad viņiem jautā „kā jums izdevās sasniegt tādus labus rezultātus?“ uz kuru sniegt varētu jebkādu atbildi un tā nebūtu nepareiza.

Ar to es domāju, ka ja spēlētājs atbildētu uz šo jautājumu ar frāzi „Es Haringtonu neesmu lasījis“ neradīs viedokli par to, ka „viņš gan ir traks palicis“, bet visticamākais viņa atbilde tiks traktēta kā „tā neko sev, viņam gan ir talants! Neko nav lasījis un tādi lieli sasniegumi!“

Īstenība es pat līdz šai dienai neesmu saticis nevienu spēcīgu spēlētāju, kurš būtu sasniedzis augstus un stabilus rezultātus bez pašizglītošanās, neizlasījis nevienu grāmatu, rakstu vai kādu citu infomrācijas avotu.

Taču piemānīt sevi, ka tas nav vajadzīgs, it sevišķi ja izdodas uzvarēt turnīrā, ir pavisam viegli un vienkārši!

4. Es spēlēju tikai ar plusiem! Piesēžos pie galda un spēlēju. Vai arī vēl izplatīta frāze „es spēlēju tik labi, ka jebkura spēlē un līmenī varu uzvarēt bez problēmām.“.

Iemesls: vēlme daudz spēlēt īpaši nedomājot kur un kā, un tā cenšoties sev iestāstīt, ka tā ir pareiza rīcība.

Kad es tiekos ar puišiem, ko apmācu, spēlējot dzīvajā uz naudu, es viņiem vienmēr stāstu ka ne retāk kā reizi divās nedēļās jums ir jābūt situācijai, kad ierodoties uz kazino, jūs spējat novērtēt spēlētājus pie galda un secināt, ka galds jums nav piemērots, lai spēlētu un dodaties prom. Vai arī nospēlējat 20 minūtes, un tad dotaties prom. Ja tas notiek retāk kā reizi divās nedēļās, tas nozīmē, ka slikti esat veikuši galda izvēli.

Nav tādu cilvēku, kuriem būtu izdevīgi spēlēt visas spēles. Ja tomēr uzskatāt, ka varat spēlēt jebkuru spēli ar plusiem, tad visticamākais jūs sev māniet.

5. Man vienkārši šajā izspēlē nepaveicās – BadBeat situācija!

Tā vietā, lai iedziļinātos konkrētu izspēļu analīzē, kā spēli būtu iespējams uzlabot, lai ilgtermiņā šādās situācijās varētu uzvarēt, es bieži dzirdu izteicienus „johaidī, šim idiotam vienkārši paveicās!“ vai arī „kā viņš varēja nospēlēt tik slikti ar šādām kārtīm? Viņš to izspēlēja tik slikti, ka es pat nolasīt viņu nevarēju.“

Šādas spārnotās frāzes vispār saprast nekad neesmu varējis. Ja kāds ir izspēlējis pret jums kārtis, tā, ka jūs neesat bijis spējīgs viņu nolasīt, tad viņš ir vienkārši malacis! Nav nekā stulbāka, kā uzskatīt, ka jūsu spēles līmenis ir tik augsts, ka jūs nespējat saprast stulbo un slikti spēlējošo pretinieku.

Par spēlētāju augsto spēles prasmi tieši vislabāk var spriest pēc viņa spējām analizēt pretiniekus un to, kas notiek uz galda. Ja jūs to nesaprotat, tad visticamākais, ka spēlētājs jūs apspēlēja. Pat ja pieņemam, ka ja jūs būtu viņa vietā jūs tā nespēlētu

Ak jā, vēl viena no problēmām ar ko saskaras daudzi iesācēji un spēlētāji ar mazu pieredzi, ir pārliecība, ka visi pretinieki domā tāpat kā jūs un spēlējot izmanto to pašu stratēģiju. Lai nu kā, bet šī tēma noteikti būtu labs iemesls citam rakstam.

Piemērus par pašapmānu varētu uzskaitīt vēl un vēl. Taču der atcerēties, ka lai veiksmīgi spēlētu pokeru, jums ir jābūt godīgiem attiecībā uz sevi.

Ja mēs salīdzinām pokeru ar parasto sadzīvi, tad pokerā, nodarbojoties ar pašapmānu, mēs lēnām un nemanāmi veidojam ap sevi tīklus, kuros mēs paši nokļūstam, un kuru rezultātā mēs varam zaudēt lielas naudas, un lai atgūtu zaudējumus Jums būs daudz un ilgi jāstrādā!

Tāpēc nobeigumā visiem novēlu – nemāniet sevi un lasiet grāmatas par pokeru!